Daugavas svētku atzīmēšana aizsākās 1994.gada 14.maijā, kad dabas parku “Daugavas loki” apmeklēja valsts eksprezidents Guntis Ulmanis, lai atklātu Markovas izziņas taku un piemiņas akmeni veltītu Markovas pilskalnam. Pasākumu atsāka rīkot pēc četru gadu pārtraukuma. 1998.gadā 17.maijā notika pirmās Augšdaugavas dienas Naujenes pagastā. Lociku ciemā atklāja jaunās Naujenes pagasta novadpētniecības muzeja telpas. Savukārt tajās 1999.gada 16.maijā muzeja dienas svētku ietvaros atklāja dabas ekspozīcijas nodaļu “Daugavas zemūdens pasaulē” un Slutišķu ciemā rīkoja folkloras kopu koncertu, rādīja namdara prasmes – ar koka skaidām noklāja mājas jumtu. 2000.gada 20.maijā Augšdaugavas dienu svētkos ieviesa jaunu tradīciju – braukšanu ar plostiem un plostnieku sagaidīšanu. 2001.gadā 27.maijā rīkots Tautas mākslas festivāls “Augšdaugava 2001”. Pērn 26.maijā notika jau Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava 2002”, kurā piedalījās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas pārstāvji. Dabas parkā “Daugavas loki” 2 4.maijā notika jau VI Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava 2003”, kurš bija veltīts tautas mūzikai, instrumentiem un to darināšanai. Starptautiskā mērogā festivāls bija veltīts Eiropas Savienībai (ES). Laivās uz Daugavas bija ES valstu karogu parāde. ES valstis bija ieradušās apbrīnot Latgales dabu un amata prasmi.
Augšdaugava 2004 No visām malu malām cilvēki, kas nav vienaldzīgi pret tautas tradīcijās, plūda uz septīto starptautisko tautas daiļrades festivālu “Augšdaugava”, kas notika Slutišķos.
Savu tautu kultūru parādīja gan radošie kolektīvi no Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, gan Daugavpils Poļu, Krievu, Baltkrievu kultūras biedrību mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki, nerunājot jau par vietējiem dziedātājiem un dejotājiem, kas rūpīgi ir sargājuši un kopuši latgaliešu gadsimtu tradīcijas.
Svētku galvenais notikums bija tradicionālā plostnieku sagaidīšana. Bija izveidotas pat plostnieku komandas. Vienu plostu “Daugavas Fonda” komanda atzina no Krāslavas. Citu plostu vietējie plostnieki atzina uz Slutišķiem no Baltkrievijas. Plostniekus ar sieru un alu un karstu zivju zupu Daugavas krastā sagaidīja Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina.
Protams bija arī latgaliešu amatnieku izstrādājumu izpārdošana, vizināšanās ar zirgu pajūgiem, zaļumballe zem klājām debesīm un profesionālu aktieru uzstāšanos. “Daugavas Fonds” piešķīra vērtīgu balvu Naujenes novadpētniecības muzeja direktorei Svetlanai Gavrilovai, degošie ugunskuri Daugavas straumē kā ziedojums upei vienoja tautas.
Šajā lieliskajā festivālā dažādu tautību cilvēki atrod kopīgu valodu, kļūst par draugiem. Un mūsu pagasts var noderēt par paraugu daudznacionālās sabiedrības savstarpējai sapratnei, vienotībai.
Tomēr kļūst skumji, ka šī skaistā pasaka uz dabas fona ir tikai vienas dienas garumā. Uz redzēšanos festivāls, līdz nākošajam maijam!
Augšdaugavā 2005 mīļi bija gaidīti, dejotāji, muzikanti, pāvārmeistari, amatnieki un, protams, skatītāji. Sapulcējās visi, kas grib un prot baudīt dabas un tautas mākslas skaistumu.
Galvenais festivāla notikums – plostu sagaidīšana. Plostnieki tika sagaidīti kā īsti jūrnieki, tverot uz klāja mestas puķes. bet pats galvenais pārsteigums bija krastā. Alus, siers bučas un svinīga “Plostnieks 2005” nosaukuma piešķiršana, ietērpjot plostniekus atbilstošos tērpos.
Nu jau devīto reizi notika Starptautiskais mākslas festivāls Augšdaugava 2006.
X Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava”
Augšdaugava – 10” uz svētkiem sasauca tuvus un tālus ciemiņus 26. maijā Naujenes pagasta etnogrāfiskajā sādžā „Slutišķi” notika desmitais Starptautiskais tautas mākslas festivāls „Augšdaugava”.
Jubilejas pasākums parādīja visas desmit gados krātās tradīcijas: pirmkārt, īpašās viesmīlības garu, neaizmirstamos apstākļus, kuri ļauj iepazīties ar tautas mākslu un nodibināt draudzīgās saites starp dažādu kultūru pārstāvjiem.
Vēl līdz festivāla atklāšanai tā dalībnieki, tai skaitā viesi no Zviedrijas, Lietuvas un Baltkrievijas, kļuva par svētku maizes cepšanas rituāla dalībniekiem Slutišķu sādžas vecticībnieku mājā. Pēc tam notika folkloras kolektīvu svētku gājiens ar dziesmām uz „Latgales sētu”. Svinīgajā festivāla atklāšanā klātesošos uzrunāja Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina, Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Gotlandes salas (Zviedrija) gubernatore Marianne Samuelsson, 9. Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste, projekta „Panorama Dvina/Daugava” koordinatore, Daugavpils rajona Tautas izglītības un kultūras centra vadītāja Ināra Mukāne. Jāatzīmē, ka svētku laikā notika šī projekta, kuru jau otro gadu īsteno Latvija, Zviedrija un Baltkrievija, prezentācija. Ar triju valstu sadarbības iespējām tūrisma un kultūras attīstības jomā varēja iepazīties, apmeklējot zviedru Upes autobusu.
Par kultūras tradīciju attīstību, par kultūrvides izveidošanu un sakarā ar festivāla „Augšdaugava” desmit gadu jubileju rajona padomes priekšsēdētāja J. Jalinska pasniedza Naujenes pagasta padomei (priekšsēdētāja V.Pudovkina) Daugavpils rajona Atzinības rakstu. Festivālā kā goda viesi piedalījās Krievijas Federācijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Nikolajs Vihļajevs un Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās Mazākumtautības lietu departamenta vadītāja Irina Viņņika.
Jubilejas festivālā piedalījās 24 folkloras, vokālie un deju kolektīvi no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Katrs kolektīvs ieauda savu spilgto, oriģinālo ziedu brīnišķīgajā tautas mākslas vainagā.
Šajā dienā Slutišķos notika Daugavpils, Naujenes un Dusetas (Lietuva) mūzikas skolu akordeonistu orķestru saiets. Šie kolektīvi priecēja klausītājus visas dienas garumā, bet vakarā svētku noslēguma koncertā uzstājās visi kopā.
Kā katru gadu, arī šogad dažādus izstrādājumus piedāvāja amatnieki. Tā bija gan keramika un koka griezumi, gan kārklu pinumi un aušanas izstrādājumi. Visi interesenti varēja iegādāties tautas mūzikas instrumentus, dažādus suvenīrus u.c. Naujenes pagasta zemnieki atveda uz svētkiem garšīgu piena produkciju, bet viesi no Līksnas – medu.
Par pasākuma naglu bija seno cīņu kluba „Vargentorn” (Vitebska) seno cīņu paraugdemonstrējumi un viduslaiku dejas.
Protams, daudz svētkos bija neaizmirstamu brīžu. Piemēram, pasākuma „Augšdaugava 10” laikā godināja tos cilvēkus, kuri ir devuši vislielāko ieguldījumu šo svētku organizēšana – Naujenes pagasta padomes deputātus, pašvaldības vadītājus un svētku dibinātājus, pagasta iedzīvotājus. Viņi atstāja speciāli sagatavotās formās savas plaukstas nospiedumu un autogrāfu. Šīs formas tiks uzstādītas Slutišķu sādžā. Kā nākamais šo svētku tradīciju turpinātājs, savas plaukstiņas nospiedumu atstāja arī jaunākais sādžas iedzīvotājs Ņikita Prohovskis, kurš ir dzimis šī gada janvārī.
Nav viegli ir izstāstīt par visām festivāla laikā notikušajām norisēm. Sacensības divpadsmitvietīgajās laivās un uguņošana, motorlaivu paraugdemonstrējumi un Augšdaugavas apliecinājuma sūtīšana Lejdaugavai, lielais svētku ugunskurs un zaļumballe – to un arī visus pārējos šī festivāla pasākumus ilgi atcerēsies visi, kam palaimējās šajā siltajā pavasara dienā apmeklēt tautas svētkus Naujenē.
PLAŠĀKĀ INFORMĀCIJA PAR STARPTAUTISKĀ TAUTAS MĀKSLAS FESTIVĀLA “AUGŠDAUGAVA” NORISI KOPŠ 2010. GADA IR PIEEJAMA šeit
