MASĻEŅICA KLĀT!

Stāsta Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansambļa “Radenie” dalībniece Vasilisa Pudovkina

Masļeņica kristietībā tiek svinēta pirms Lielā Lieldienu gavēņa un tiek svinēta septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Šogad Masļeņicu jāsvin 14. martā, bet Masļeņicas nedēļa sākas jau 8. martā. Masļeņicas dienā cilvēki pavadīja aizejošo ziemu un sveicināja pavasari.

Visu Masļeņicas nedēļu dēvē par plašu un jautru. Tie ir svētki, kurus pavada dažādi rituāli un tradīcijas, piemēram, vizināšanās no kalniem, svinības ārā ar dziesmām un dejām, lustes un ēšana. Vizināšanos no kalna lejā parasti pavadīja arī skaļas dziesmas, harmonikas spēle, joki un apskāvieni. Vairāki Masļeņicas rituāli bija virzīti uz to, lai palīdzētu vientuļajiem jauniešiem atrast otru pusīti un ātrāk apprecēties. Masļeņicā arī zīlēja, piemēram, meitene ņēma pirmo pankūku, skrien ārā, cienā pirmo, ko satika un jautā vārdu, tā varēja uzzināt sava nākamā vīra vārdu.

Galvenā, protams, šajos svētkos ir pati Masļeņica – lelle no salmiem, viena no tradīcijām ir tāda, ka to tērpa kaftānā, cepurē, ģērba tai smalkas kurpes, sēdināja kamanās un ar dziesmām veda kalnā. Masļeņicā viena no galvenajām tradīcijām bija braukt ciemos gan pie radiniekiem, gan draugiem un svētku galda galvenā sastāvdaļa, protams, bija pankūka – saules simbols un tās sāka cept jau pirmdien, katrai saimniecei arī bija savs pankūku cepšanas rituāls. Cepa tās no visdažādākajiem miltiem, visdažādākajās krāsās, visdažādākajos veidos. Tās ēda ar visdažādākajām piedevām – ar ikriem, zivi, sieru, gurķiem, olām, ievārījumiem u.t.t. Pirmo izcepto pankūku nekad neēda, bet gan lika atsevišķi uz palodzes – aizgājušo radinieku dvēselēm.

Masļeņicā katrai nedēļas dienai ir savs nosaukums un savas tradīcijas:

-Pirmdiena – tikšanās – šajā dienā parasti bērni veidojas salmu lelli un to ietērpa.

-Otrdiena – saspēles – no paša rīta jaunieši devās vizināties no kalna, paēst pankūkas,

kā arī iepazīties.

-Trešdiena – kārumniece – pankūku diena – šajā dienā cepa un ēda pankūkas.

-Ceturtdiena –svinēšana – šajā dienā vizinājās pa ielām, cīnījās “dūru” cīņās, kopīgi

tikās un svinēja svētkus, dziedāja un dejoja.

-Piektdiena – sievasmātes vakarēšana – znoti cienāja ar pankūkām sievasmātes.

-Sestdiena – svaines vakarēšana – sievas vai vīra māsa aicināja savus radiniekus pie sevis

ciemos.

-Svētdiena – piedošanas diena – šajā dienā dedzināja Masļeņicas lelli, bet pelnus no tās

izkaisīja uz lauka, lai nākamā raža būtu auglīga. Šajā dienā arī visi viens otram lūdz

piedošanu.

 

Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansambļa “Radenie” dalībnieki un vadītāja Tatjana sveic svētkos un piedāvā sagaidīt pavasari garšīgi.

 

Naujenes kultūras centrs,

Muzeja iela 6, Lociki

Tālrunis uzziņām 654 74268

www.facebook.com/NAUJENESKC

Youtube: Naujenes kultūras centrs