Naujenes pamatskolas audzēkņu darbi dzejoļu kopkrājumā “Bērnības lukturītis”

Ne jau visiem mums šķiet, ka mēs spējam rakstīt dzeju. Taču mēs varam nebūt  atzīti dzejnieki, lai rakstītu paši savu dzeju.  Dzejolis ir brīnišķīga izteiksmes forma, ar kuras palīdzību varam runāt par dažādām tēmām. Dzejnieks, radot savus mākslas darbus, savieno kopā savas sajūtas, domas, fantāziju, piedzīvojumus un pārdzīvojumus, bet lasītājs dzejā saskata to, kas viņam ir vajadzīgs.

Dzejas rakstīšana, pirmkārt, saistīta ar to, kā tu novēro pasauli, kas ir sev apkārt. Rakstīšanas process var šķist sarežģīts, īpaši, ja dzejniekam nešķiet, ka viņš ir radošs vai ideju pārpilns. Ar pareizo iedvesmu un pieeju  var uzrakstīt dzejoli, par kuru tās autoram būs prieks un vēlēšanās to parādīt citiem. Ir tikai tam jānotic un uz baltā papīra burti paši izkārtosies tā, kā tas labāk izskatītos. Katrā no mums mīt mazs dzejnieks, kurš grib tikt laukā, tikai nevajag baidīties to atbrīvot.

Izdevniecība “EZERROZES GRĀMATAS” šogad aicināja visus Latvijas skolu skolēnus uz radošu sadarbību – iespēju piedalīties dzejoļa kopkrājuma “Bērnības lukturītis” veidošanā. Dzejoļus varēja rakstīt un iesūtīt no šī no 1. februāra līdz 31. martam.

Šī krājuma tapšanā piedalījās arī Naujenes pamatskolas mazie dzejnieki, kas nebaidījās atklāt savus pārdzīvojumus. Aleksandras SOLIMAS (2.kl.), Ksenijas PANOVSKAS (6.kl.), Santas BULES (8.kl.) un Alīnas RUMJANCEVAS (9.kl.) uzrakstītie dzejoļi tika iekļauti  103 bērnu dzejoļu kopkrājumā “Bērnības lukturītis”.

Liels paldies meitenēm par radošumu, par uzdrīkstēšanos, par skaistajiem dzejoļiem, kas veltīti māmiņām un tētiem! Paldies skolotājām Inesei LOCIKAI un Alitai KOKINAI, kuras ieinteresējās par šo piedāvājumu, rosināja bērnus rakstīt veltījumus saviem mīļajiem cilvēkiem un aizsūtīja tos izdevējiem. Tā dzejoļiem nu būs ilgs mūžs un tie priecēs arī pēc gadiem, kad grāmata būs jau kļuvusi par ģimenes relikviju.