Par pagastu

Nau­je­nes pa­gasts at­ro­das Aus­trum­lat­vi­jas vi­die­nē, Lat­ga­les dien­vid­aus­tru­mu da­ļā. Pa­gas­ta te­ri­to­ri­jas kop­pla­tī­ba ir 12939.3 ha. Pa­gasts ro­be­žo­jas ar Dau­gav­pils novada Līk­snas, Ma­ļi­no­vas, Bi­ķer­nie­ku, Krās­la­vas ra­jo­na Iz­val­tas un Ūd­rī­šu pa­gas­tiem. Pa­gas­ta at­tīs­tī­bu bū­tis­ki ie­tek­mē ot­rās lie­lā­kās Lat­vi­jas pil­sē­tas Dau­gav­pils tu­vums, ar ku­ru pa­gasts ro­be­žo­jas 11.3 km ga­ru­mā, kā arī pa­gas­ta so­ci­āli eko­no­mis­ko at­tīs­tī­bu no­sa­ka ģeo­grā­fis­ki iz­de­vī­gā at­ra­ša­nās vie­ta – pa­gas­ta te­ri­to­ri­ju šķēr­so no­zī­mī­gas au­to­ma­ģis­trā­les: Dau­gav­pils – Rē­zek­ne- Sankt­pē­ter­bur­ga un Rī­ga – Dau­gav­pils –Vi­teb­ska, dzelz­ce­ļa lī­ni­ja Rī­ga-Dau­gav­pils-Vo­roņe­ža.

Pa­gas­tā la­bi at­tīs­tī­ti sa­bied­ris­ko pa­sa­žie­ru pār­va­dā­ju­mu pa­kal­po­ju­mi. Lo­ci­ku cie­mā at­ro­das lid­os­ta „Dau­gav­pils”, ku­rai iz­strā­dā­ta Starp­tau­tis­kās re­ģi­onā­lās lid­os­tas iz­vei­des kon­cep­ci­ja.

Nau­je­nes pa­gas­ta te­ri­to­ri­jā at­ro­das aiz­sar­gā­ja­mais aina­vu ap­vi­dus „Augš­dau­ga­va” , ku­ra kop­pla­tī­ba ir 38 % no ko­pē­jās pa­gas­ta te­ri­to­ri­jas, un ta­jā ie­tilpst da­bas parks „Dau­ga­vas lo­ki”.

Nau­je­nes pa­gasts at­šķi­ras no ci­tiem Lat­ga­les re­ģi­ona un Dau­gav­pils novada pa­gas­tiem ar to, ka tas ir lie­lā­kais pa­gasts ie­dzī­vo­tā­ju skai­ta un iz­vei­do­tās in­fra­struk­tū­ras zi­ņā. Nau­je­nes pa­gas­ta ad­mi­nis­tra­tī­vās te­ri­to­ri­jas ap­dzī­vo­ju­ma tīk­lu vei­do 55 cie­mi, ku­ri at­šķi­ras pla­tī­bas, ie­dzī­vo­tā­ju skai­ta un eso­šās in­fra­struk­tū­ras zi­ņā. Nau­je­nes pa­gas­tā sa­vu dzī­ves­vie­tu dek­la­rē­ju­ši 5060 ie­dzī­vo­tā­ji (dati uz 01.01.2018.), no ku­riem 81% dzī­vo daudz­dzī­vok­ļu mā­jās četr­os lie­lā­ka­jos cie­mos – Nau­je­nē, Vecs­tro­pos, Krau­jā un Lo­ci­kos- , kur ir no­dro­ši­nā­ta cen­tra­li­zē­tā sil­tu­ma un ūdens ap­gā­de. Vi­dē­jais ap­dzī­vo­ju­ma blī­vums pa­gas­tā ir 41,04 ie­dzī­vo­tā­ji uz 1 kv.km. Nau­je­nes pa­gas­ta te­ri­to­ri­jā vēs­tu­ris­ki iz­vei­do­ju­sies na­ci­onā­lo kul­tū­ru da­žā­dī­ba. Lie­lā­kais īpat­svars ir krie­vu tau­tī­bas ie­dzī­vo­tā­jiem – 48 %, lat­vie­ši -31 % , po­ļi -10 %, balt­krie­vi- 6% u.c.

NAUJENES ciems – pagasta administratīvais centrs. Vēstures hronikās 1259.gadā tiek minēta kā Novenene vai Novene. Tā sauca vietu, kur drīz vien tika uzbūvēta Dinaburgas pils. Ar laiku šāds nosaukums tika dots netālu esošajam ciemam. 1925.gadā Maļinovas pagasts, kura sastāvā bija arī šis ciems, tika pārdēvēts par Naujeni.

Naujenes ciemā atrodas desmitiem individuālo māju un dažas divstāvu un trīsstāvu mājas. Šeit  atrodas Naujenes pagasta pārvalde un pašvaldības administrācija, Naujenes pagasta bāriņtiesa, Naujenes pamatskola, jaunatnes un sporta centrs filiāle (jauniešu istaba), novadpētniecības muzejs, kur izveidota slavenās novadnieces mākslas galerija „Tēlniece Valentīna Zeile”. Darbojas  arī tirdzniecības uzņēmums SIA  „Karsar”.

Naujenes ciems

Vecstropu ciemu, kurā dzīvo 1815 cilvēku, sāka celt vēl 19.gadsimtā. pagājušā gadsimta 50.gadu beigās un 60.gadu sākumā šeit tika izveidota Starpkolhozu celtniecības organizācijas (SCO) ražošanas bāze. Nākamajās desmitgadēs ciemā tika uzceltas vairākas piecstāvu mājas, veikali, aptieka, darbojas ģimenes ārsta S.Strodes dokrorāts.

Otrā mūsdienu Vecstropu daļa, kura agrāk saucās Ceļinieku ciems, tika uzcelta tad, kad tika izveidota  Daugavpils CBR-1, – pagājušā gadsimta 50.-70.gados.

Uz šodienu Vecstropu ciema abas daļas savieno ne tikai šoseja Daugavpils – Rēzekne, bet arī ērts, 800 m garš kājāmgājēju un velosipēdu celiņš. Ciemā atrodas Naujenes pagasta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centrs, kā arī Naujenes jaunatnes un sporta centra sporta klubs. Darbojas vairāki uzņēmumi, tai skaitā „Lia D”, SIA “LATGALES ĒKAS”, „Mēness aptieka”, „Dubna”, „Domos”, tirdzniecības nams „Kurši”, „Dilar trans”, „CN Motors” un citi.

Vecstropu ciems

Ceļinieku ciems

KRAUJAS ciems (līdz 1976.gadam Hoftenbergas ciems) atrodas vienā no stāvākajiem Daugavas krastiem pie Rīgas – Daugavpils – Vitebskas šosejas. Ciems savu vēsturi raksta no XX gadsimta sākuma, kad Daugavas krastā atradās „Kalnu muiža”. No 1950.gada ciemā tiek uzsākta MTS ražošanas bāzes celtniecība, bet pēc tam tiek uzbūvētas koka mājas un kopmītne darbiniekiem, ūdens spiedtornis, veikals.

Pēc 1974.gadā veiktās MTS reorganizācijas, darbu  uzsāk PMK-9, kura nod

arbojās ar zemju meliorāciju. Ciemā melioratoriem tika uzbūvētas vairākas daudzstāvu mājas.

Pašlaik Kraujā dzīvo 1060 iedzīvotāji. Šeit strādā vairākas pašvaldības iestādes: mūzikas skola, tautas bibliotēka,  jaunatnes un sporta centrs, pirmskolas izglītības iestāde, pašvaldības uzņēmums SIA „Naujenes pakalpojumu serviss”, doktorāts, kā arī komercuzņēmumi SIA „Meliors Krauja”, „Favorīts pārtikas grupa”, tīkla „TOP” veikals. Ciemā atrodas arī  Naujenes bērnu nams, darbojas ģimenes ārsta I.Čivkules dokrorāts un frizētava.

Kraujas ciems

LOCIKU ciems atrodas pie šosejas Rīga – Rēzekne. Savas pastāvēšanas laikā tas vairākkārt  ir mainījis savu nosaukumu, bet XIX gadsimta beigās tika saukts par Lāču ciemu. Šodienas Lociku ciema nosaukums tiek minēts pagājušā gadsimta 40.gadu sākumā. 1947.-48.gadā ciemā tika uzbūvēts lidlauks, blakus kuram pēc tam izveidojās kara pilsētiņa, un šai vietai piestiprinājās nosaukums Lociki.

Pēc armijas daļas izvešanas un kazarmu ēkas kapitālā remonta 1994.gadā šeit tika atvērta Lāču pamatskola. Ciemā atrodas arī Naujenes kultūras centrs, uzņēmumi SIA „KORA”, SIA „Latgales avio”, „Dekorts M”, „Adžio”,  un citi objekti, darbojas ģimenes ārsta I.Ņesterova dokrorāts.

Lociku ciems

Nau­je­nes pa­gas­tā lauk­saim­nie­cī­bā iz­man­to­ja­mo zem­ju kop­pla­tī­ba ir 8794,9 ha jeb 69 %. Ne­ska­to­ties uz ilg­sto­šu lauk­saim­nie­cis­ko dar­bī­bu, Nau­je­nes pa­gas­tā ir sa­gla­bā­jies daudz me­žu, kas aiz­ņem 29 % no ko­pē­jās pa­gas­ta te­ri­to­ri­jas. Pā­rē­jās ze­mes lie­to­ša­nas mēr­ķu gru­pas aiz­ņem sa­lī­dzi­no­ši ne­lie­las pla­tī­bas. Lie­lā­kie me­ža ma­sī­vi kon­cen­trē­jas gar pa­gas­ta te­ri­to­ri­jas rie­tu­mu, aus­tru­mu un dien­vi­du ro­be­žu, bla­kus Dau­ga­vai un Stro­pu eze­ram. Lie­lā­ko pa­gas­ta te­ri­to­ri­jas da­ļu aiz­ņem fi­zis­ko per­so­nu īpa­šu­mi. Lauk­saim­nie­cī­bā iz­man­to­ja­mo zem­i ap­saim­nie­ko 1681 ze­mes lie­to­tājs un īpaš­nieks.